Klāvs Elsbergs (1959. gada 3. janvāris – 1987. gada 5. februāris) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.
Klāvs Elsbergs dzimis Rīgā, viņa māte bija dzejniece Vizma Belševica, tēvs – tulkotājs Zigurds Elsbergs. No 1977. līdz 1982. gadam studējis franču filoloģiju LVU; atdzejojis no franču, angļu un krievu valodas (Gijoma Apolinēra, Pola Eliāra, Tristana Carā, Luija Aragona un daudzu citu autoru darbus). 1978. gadā viņš apprecējās ar dzejnieci Irēnu Auziņu. Elsbergs strādājis par redaktoru žurnālā “Liesma”, kā arī aktīvi piedalījies savulaik ļoti nozīmīgā žurnāla “Avots” veidošanā.
Klāvs Elsbergs gāja bojā mīklainos apstākļos 1987. gada 5. februārī rakstnieku namā Dubultos, tiek pieļauta iespēja, ka viņš ticis nogalināts.
1987. gadā nodibināta Klāva Elsberga prēmija. Sākotnēji prēmiju piešķīra Rīgas jauno literātu apvienība par gada labāko debijas grāmatu. Sākoties grāmatniecības krīzei, prēmiju piešķīra par gada labākajām publikācijām presē. No 1990. līdz 1993. gadam prēmija netika piešķirta. Kopš 1994. gada laureātu nosaka ar slēgtu dzejas vai atdzejas debijas grāmatas manuskriptu konkursu. Prēmija izpaužas kā attiecīgā autora izdota grāmata, to piešķir Rakstnieku savienība (pārstāvis – Edvīns Raups) sadarbībā ar Klāva Elsberga mantiniekiem (Irēna Auziņa) un izdevniecību. Žūrijā katru gadu ir arī trīs iepriekšējie prēmijas laureāti un šā prēmijas modeļa idejas autors, neatkarīgs eksperts Ingus Josts.
Juris Kulakovs sarakstījis dziesmas ar Klāva Elsberga vārdiem, tās izpilda grupa “Pērkons”.
Informācija no wikipedia.org
