Jukums Vācietis (dzimis 1873. gada 23. novembrī [v.s. 11. novembrī], miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks. Viņš bija viens no retajiem padomju līderiem, kas nebija Boļševiku partijas biedrs. No 1918. gada 4. septembra līdz 1919. gada 8. jūlijam viņš bija pirmais Sarkanās armijas virspavēlnieks.
Savu militāro karjeru sāka Krievijas impērijas armijā 1891. gadā. Pirmā pasaules kara laikā komandēja Latviešu strēlnieku 5. Zemgales bataljonu, kas pēc Oktobra revolūcijas nostājās boļševiku pusē. No 1918. gada aprīļa – Sarkano latviešu strēlnieku divīzijas komandieris. No jūlija līdz septembrim – Austrumu frontes komandieris. No 1918. gada 4. septembra līdz 1919. gada 8. jūlijam – pirmais Sarkanās armijas virspavēlnieks. Jūlijā tiek arestēts par darbību kontrrevolucionārā baltgvardu organizācijā, taču pēc astoņiem mēnešiem tiek attaisnots un atbrīvots.
1922. gadā sāk strādāt par pasniedzēju Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijā.
1937. gada 29. novembrī tiek arestēts kā “Latviešu fašistu organizācijas biedrs” un 1938. gadā nošauts. Reabilitēts 1957. gadā.
Darbi
* “Боевые действия в Восточной Пруссии в июле, августе и начале сентября 1914 г.” – Мaskava, 1923. – 105. lpp.
* “Pa Aizputinātām Pēdām”, Uldis Ģērmanis – Jukums Vācietis, Daugava, 1956.
Informācija no wikipedia.org
